Jonizēts ūdens

Kas ir jonizēts ūdens un ar ko tas atšķiras no citiem ūdens veidiem?

Jonizētu ūdeni iegūst speciālās ierīcēs – ūdens jonizatoros, izlaižot caur ūdeni elektrisko līdzstrāvu. Šādu procesu sauc par ūdens elektrolīzi. Pie kam ūdens molekulas sadalās ūdeņraža jonos (H+) un hidroksila (OH-), bet ūdenī izšķīdušie sāļi – pozitīvos metālu jonos (kalcija, magnija, kālija, nātrija) un negatīvos hlora, sēra, fosfora u.c. jonos.

Pie katoda pievelkas sārmu metālu, kalcija, nātrija un hidroksila (OH-) joni. Tas ir – jonizēts sārmains („dzīvais”) ūdens. Pie anoda sakrājas skābju – hlora, fosfora, sēra un ūdeņraža joni. Tas ir – jonizēts skābais („nedzīvais”) ūdens. Galvenie skābā un sārmainā ūdens parametri – ORP un ūdeņraža rādītājs pH stipri atšķiras, tāpēc uz organismu šāds ūdens iedarbojas dažādi.

Jonizēta ūdens parametri ORP un pH.

Katram šķidrumam ir pozitīvais vai negatīvais lādiņš (potenciāls) – oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (ORP). Ja šis potenciāls ir negatīvs, tātad, šķidrumā ir elektronu pārpalikums un tas ir elektronu donors. Elektroni – tā ir kustība, bet kustība – ir dzīvība. Tātad, jo negatīvāks ūdens ORP, jo vairāk tajā brīvo elektronu, jo tas ir „dzīvāks”. Pie pozitīvā lādiņa elektronu trūkst, tādēļ tāds šķidrums cenšas iegūt, piesaistīt iztrūkstošos elektronus.

pH rādītājs norāda cik ūdeņraža jonu (H+) ir šķidrumā. Tā rādītājs svārstās no 0 līdz 14 vienībām. Neitrālam ūdenim pH līmenis ir 7, tas nozīmē, ka ūdeņraža jonu un hidroksila jonu daudzums tajā ir vienāds.

Ja pārsvarā ir hidroksila sārmu joni, tad pH mainās no 7 līdz 14. Jo to skaits ir lielāks, jo šķidrums sārmaināks. Pie rādītāja samazināšanās no 7 līdz 0, šķidrums kļūst skābāks, t.i. tajā pārsvarā ir ūdeņraža joni.